Pirmā „Prāta Vētras” šā gada lielā intervija jaunākajā žurnālā MARTA. Viss par smiekliem un sāpēm, brīvību un sajūtām, krīzi valstī un viņos pašos. Žurnālā publicētajā intervijā neizdevās pateikt visu, kas „Prāta Vētras” puišiem uz sirds. Viņi gribēja runāt arī par politiku! Vai varat atbildēt – kurā virzienā mums, Latvijai, doties? To nezina mūs valstsvīri, varbūt jūs zināt?
Māris: Es nezinu. Neapjēdzu. Bet tāpēc es arī nelienu politikā iekšā. Tikai tāpēc, ka gribas ielīst. Varbūt es daru Latvijas labā to, ka tur neatrodos, nepiedalos lemšanas procesos? Jo es pēc dabas vienkārši neesmu piemērots. Taču zinu cilvēkus, kuri tādi ir, Jubalts Jānis, piemēram, - rīkotājs, kārtotājs un sakārtotājs.
Kaspars: Varbūt nevajag pesimizēt sarunu?
Māris: Kā lai optimizē ar atbildi uz šo jautājumu?
Kaspars: Es ticu, ka nāks jauna politiķu paaudze, kuriem varēs uzticēties.
Māris: Jā, bet līdz tai nākamai paaudzei jānodzīvo baigais laiks!
Jānis: Četri gadi, ja godīgi. Paskat, kas notika pēdējās vēlēšanās – cilvēki reāli vēl baidās no jaunā: «Nobalsošu, par to, kas jau bija, kaut kā kūlāmies, pakulsimies vēl! Atnāks kaut kas jauns, neviens jau nezina, ko un kā tas darīs!» .
Kaspars: Pasakiet man skaidri, uz kurieni es kopā ar pārējiem divi ar pusi miljoniem Latvijas cilvēku dodos? Kāds ir mērķis? Kāda būs motivācija attīstīties jaunajai paaudzei? Sports? Māksla? Izglītība?
Māris: Ķīmija vai filoloģija, piemēram.
Kaspars: Labi, ir paņemts aizdevums. Bet, redz, kas nu notiek, lai tiktu no ŠĪS bedres ārā, mums papildus jau esošajiem parādiem ir vēlreiz jāaizņemas nauda. Nesaprotu, kā mēs vispār varēsim tādu summu atdot. Valda absolūts politisks analfabētisms! Kas mēs būsim pēc 10 gadiem? Buferu zona starp Āziju un ES? Dzenāsim vagonus šurpu turpu?
Jānis: Valsts vēlas padarīt cilvēkus neizglītotākus, nevarīgākus, lai ar tiem būtu vieglāk manipulēt, vismaz es to tā redzu.
Māris: Interesanti, ka neviens netiek sodīts. Valsts vadītājs salaiž visu grīstē un vienkārši atkāpjas. Tas ir tas SODS?! Baigi savādi. Vienīgais, kas viņam draud – atkāpšanās. Varbūt, ja būtu citādi, viņiem arī būtu motivācija pacensties.
Kaspars: Mums joprojām ir tā pati jūra, tie paši ezeri, meži un lauki, kas te atradušies mūžīgi un mūs uzturējuši. Un labi uzturējuši. Nu lauksaimniecībai tūliņ būs «čau», tāpat mazai zvejniecībai. Godīgi sakot, viss jau ir beidzies, esam paņēmuši aizdevumus un parakstījušies zem visiem plāniem, kas ir pilnīgs absurds.Iestājāmies ES, te sapumpēja naudu, sagrābāmies kredītus, ko vairs nevar atdot, tagad mums aizdod pavisam lielu naudu un – gatavs! Vai kāds var man pateikt, kas tie tādi – Pasaules Banka – tādi ir?! Kas tie ir par personāžiem, kuriem es no šī brīža maksāšu tik tādēļ vien, ka pāris politiķiem šķita, ka, aizņēmos un izglābu valsti! Tā nu es maksāšu - latvietis – kurš vienmēr domājis ar galvu pats nekad nav aizņēmies! Lūk!/kasjauns.lv/
